“Darbs, ko tu nekad neesi sācis, prasa visilgāk laika, lai to pabeigtu.”
Ar saviem stāstiem J.R.R. Tolkīns attēloja izaicinājumus, ar kādiem saskārās viņa varoņi, stājoties pretī ļaunumam, kas draudēja iznīcināt viņu dzīvesveidu. Daudzos aspektos viņa grāmatās aprakstītās ainas atspoguļoja labo spēku uzvaru pār ļauno – tā, kā viņš to bija pieredzējis Pirmajā pasaules karā un pārdzīvojis Otrā pasaules kara laikā.
Ņemot to vērā, aplūkosim īsu J.R.R. Tolkīna biogrāfiju, pirms pievēršamies viņa personības analīzei.
Biogrāfija
Džons Ronalds Rūels Tolkīns dzimis 1892. gada 3. janvārī mūsdienu Dienvidāfrikā, ģimenē ar prūšu un austrumvācu izcelsmi. Kad viņam bija tikai trīs gadi, nomira tēvs, tādēļ mātei nācās vienai audzināt abus dēlus. Bezdarbības dēļ viņai nācās pārcelties ar dēliem uz Angliju pie radiem. Laiks, ko Tolkīns pavadīja pie ģimenes, īpaši tantes Džeinas fermā (saukta par Bag End), veidoja būtisku iedvesmas daļu viņa darbiem – īpaši Aizas zemes aprakstiem.
Jau četru gadu vecumā viņš brīvi lasīja un rakstīja un bija ļoti zinātkārs. Viņu īpaši interesēja botānika un valodas, un latīņu valodas pamatus viņš apguva jau agrā vecumā. Māksla bija vēl viens viņa agrīnās aizraušanās lauks – īpaši labi viņam padevās augu un karšu zīmēšana. Šīs agrīnās prasmes un aizraušanās kļuva par pamatu fantāzijas pasaulēm un valodām, ko viņš vēlāk radīja.
“Daudzi bērni izdomā vai sāk izdomāt iedomu valodas. Es ar to nodarbojos kopš brīža, kad spēju rakstīt.”
12 gadu vecumā Tolkīns zaudēja māti. Viņu un brāli aprūpē pieņēma uzticams draugs – tēvs Francisks, kurš pēc mātes lūguma viņus audzināja kā katoļus. Tolkīns visu mūžu palika uzticīgs katoļu ticībai, un reliģiskā simbolika, kas viņu iedvesmoja, ir jūtama gan viņa mākslā, gan dzejā.
Pusaudža gados Tolkīns iemīlējās Īditā Merijā Bratā, taču tēvs Francisks aizliedza viņiem kontaktēties līdz brīdim, kad Tolkīns sasniegs 21 gadu, jo uzskatīja, ka attiecības novērsīs uzmanību no mācībām. Viņi apprecējās Pirmā pasaules kara laikā, un neilgi pēc kāzām, 1916. gadā, Tolkīns iestājās armijā kā leitnants.
Lielāko daļu kara viņš pavadīja Francijā, arī iesaistoties Sommas kaujā – vienā no postošākajām kara epizodēm. Viņš tikai brīnumainā kārtā izvairījās no nāves – iespējams, viņš būtu gājis bojā, ja nebūtu sasirdzis ar ierakumu drudzi. Pārējo kara laiku viņš pavadīja slimnīcās un garnizona dienestā, līdz tika atzīts par medicīniski nederīgu karavīru.
Pirmais pasaules karš neizdzēšami ietekmēja Tolkīna rakstus par karu, viņa uzskatus par politiku un cilvēci kopumā. Lai gan viņš reti publiski izteica savus uzskatus, Tolkīns bija izteikti pret komunistisko un nacionālsociālistisko ideoloģiju un nelabprāt lietoja terminu “Britu impērija”. Tāpat viņš nosodoši raudzījās uz industrializāciju, kas abi kari bija veicinājuši, uzskatot, ka tā iznīcina dabu un vienkāršo dzīvesveidu.
Pēc kara Tolkīns kļuva par profesoru – vispirms Līdsas universitātē, vēlāk Oksfordā, kur viņš ieguva amatu Pembrokas koledžā. Tieši šajā laikā viņš uzrakstīja Hobitu un “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju, pilnveidojot savu kaislību uz valodniecību un literatūru.
Vēlākajos gados viņš guva plašu atzinību un kļuva populārs alternatīvās sabiedrības lokos 1960. un 1970. gados. Lai gan sākotnēji viņam patika viņa darbu popularitāte, viņš nebija sajūsmā par savu kultu statusu kontrkultūras vidū. Viņu uzskati ievērojami atšķīrās – politiski Tolkīns pārstāvēja liberālistiskāku pieeju.
Bez darba kā profesors, rakstnieks un mākslinieks, Tolkīns bija kaislīgs valodnieks un filologs. (Filoloģija pēta literārus tekstus, to mutvārdu un rakstītos uzrakstus, nosaka to autentiskumu, sākotnējo formu un nozīmi.) Viņš gan pētīja, gan radīja savas valodas – slavenākās bija Kvenja un Sindarīna. Viņš reiz izteicās, ka nejūtami tiek piesaistīts lietām ar etnisku un valodniecisku nozīmi, un ticēja, ka valoda un mitoloģija ir nešķiramas.
Pēc viņa nāves 1973. gadā, dēls Kristofers publicēja vairākus darbus, tostarp Tolkīna piezīmes un iepriekš neizdotus manuskriptus, piemēram, Silmarillion. Šie darbi paplašināja Tolkīna radīto pasauli un tēlus, nodrošinot viņa mantojuma saglabāšanos.
Personības analīze
Pasaule un valodas, ko radīja Tolkīns, jau desmitiem gadu iedvesmo cilvēkus iedziļināties fantāzijas literatūras pasaulē. Aizrautība ar valodām un spēcīga iztēle ir raksturīga cilvēkiem ar Mediatora personības tipu. Ņemot to vērā, mūsuprāt, J.R.R. Tolkīns spilgti iemieso Pašpārliecināts Mediators (INFP-A) personību.
Introverts
Kaut arī Tolkīns bija iedvesmojošs profesors un orators, viņš daudz labprātāk pavadīja laiku savās domu pasaulēs – kā īsts Introverts. Tāpat kā Bilbo Baginss, viņš ne tikai rakstīja par piedzīvojumiem, bet arī zīmēja kartes un ilustrācijas, lai atdzīvinātu savus tēlus.
Viņš bija ļoti lojāls un dziļi pārdzīvoja tuvu draugu zaudēšanu Pirmā pasaules kara laikā. Lai tiktu galā ar sērām un slimību, viņš mierinājumu meklēja nevis cilvēkos, bet pasaku pasaulēs un intelektuālās nodarbēs.
Intuitīvs
“Plašā pasaule ir jums apkārt: jūs varat no tās nošķirties, bet nav iespējams to aizturēt mūžīgi.”
Tolkīns dzīvoja pasaulē, kurā valdīja iespējas, sapņi un idejas. Viņa iztēlei nebija robežu, un arī viņa rakstītais to atspoguļoja. Viņš sapņoja par pasauli, kur cilvēki viens otru atbalsta, stājas pretī ļaunumam un aizstāv savus ideālus. Šis ideālisms radies no viņa Intuitīvā un Jūtīgā personības aspektu mijiedarbības.
Viņš bija bezgala ziņkārīgs par apkārtējo pasauli – īpaši citām tautām, kultūrām, valodām un to mitoloģiju. Viņa valodnieciskās spējas ļāva viņam radīt pilnīgi jaunas, oriģinālas valodas un stāstus, kas ap tām izveidojās.
Jūtīgs
“Ja jūs tiešām vēlaties uzzināt, uz kā balstās Viduszemes pasaule, tas ir mans brīnums un apbrīna par zemi, kāda tā ir – īpaši par tās dabu.”
Lai arī dažbrīd šķita nopietns un koncentrēts, Tolkīns bija īsts romantiķis un dabas un skaistuma mīlētājs. Daudz no zemes un tēlu apraksta viņa stāstos balstījās personiskajā pieredzē. Daba, kurā viņš uzauga, un mīlestība, ko dalīja ar sievu vairāk nekā 50 gadu garumā, bija pamats pieredzei, kas atspoguļojās viņa darbos.
Arī Pirmais pasaules karš ievērojami ietekmēja viņa darbus un personīgo dzīvi. Kā leitnants viņš iemācījās novērtēt “vienkāršos ļaudis”. Viņš juta lielāku piederību zemākajām sabiedrības klasēm un sāka nicināt statusa un izglītības radītās plaisas. Tuvo draugu zaudējums viņu dziļi traumēja, un pārējā dzīvē viņš šo sāpju nozīmi centās saprast caur mākslu un rakstīšanu.
Meklējošs
“Viņi saka, ka pirmais solis ir visgrūtākais. Es tam nepiekrītu. Manuprāt, es varētu uzrakstīt neierobežoti daudz ‘pirmo nodaļu.’ Es patiešām esmu to darījis daudzkārt.”
Lai gan viņš savā dzīvē paveica daudz, Tolkīnam bija arī daudz ideju un manuskriptu, kas palika nepabeigti. Viņa dēls Kristofers dažus no tiem pabeidza un publicēja – ievērojamākais piemērs ir Silmarillion. Šīs piezīmes un stāsti sniedza vēl dziļāku ieskatu jau tā rūpīgi izstrādātajā Viduszeme mitoloģijā.
Tolkīns bija koncentrēts un mērķtiecīgs, kad tas bija nepieciešams, taču arī viegli pakļāvās uzmanības novēršanai skaistumā, literatūrā un iztēlē. Kā jau daudziem izciliem radošajiem cilvēkiem – īpaši Meklējošām personībām – viņa lielākie talanti reizēm kļuva arī par lielākajiem izaicinājumiem.
Pašpārliecināts
“Tu esi izvēlēts, tāpēc tev jāizmanto viss spēks, sirds un saprāts, kas tev ir.”
J.R.R. Tolkīns varbūt bija romantiķis dvēselē, bet nebūt ne vājš vai bikls cilvēks. Kā Pašpārliecināta personība viņš nevilcinoties iestājās pret netaisnību, īpaši sarunās ar cilvēkiem, kam uzticējās.
Viņš publiski reti pauda savus uzskatus, taču arī necieta no citu viedokļa ietekmes uz saviem pārliecību ceļiem. Viņa mazdēls Simons Tolkīns atcerējās gadījumu, kad Tolkīns bija sašutis par Romas katoļu baznīcas lēmumu aizvietot latīņu misi ar angļu valodu. Tā vietā, lai sekotu pārējiem, viņš skaļi atbildēja misē latīņu valodā. Mazdēlam tas šķita apkaunojoši, taču viņš saprata vec tēva pārliecību un teica: “Viņš vienkārši darīja to, ko uzskatīja par pareizu.”
Secinājumi
Tāpat kā daudzi viņa tēli, arī J.R.R. Tolkīns bija sarežģīta un aizraujoša personība. Radījis mūžīgas klasikas Hobitu un “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju, kā arī citus darbus, Tolkīns būtiski ietekmējis daudzu paaudžu lasītājus un rakstniekus.
Viņa poētiskais stils un izpratne par dažādajām tautām un valodām, kas apdzīvo viņa radītās pasaules, joprojām iedvesmo. Viņš prasmīgi attēloja gan cilvēces spožākās, gan tumšākās puses, sniedzot cerību un brīdinājumu. Šie raksturlielumi ietekmēja mūsu izvēli viņu klasificēt kā Pašpārliecinātu Mediatoru.
Lai arī mēs cenšamies precīzi noteikt personību tipus, mēs neesam ne kļūdaini, ne viszinoši. Tādēļ ņemiet vērā – iespējams, citiem ir atšķirīgs viedoklis par Tolkīna personību.
Mums būtu prieks dzirdēt jūsu domas. Kādu personību jūs saskatāt J.R.R. Tolkīnā? Atstājiet savu komentāru zemāk!
Vēl lasāms
Aragorns: karalis kā kalps (Gredzenu pavēlnieka personības sērija)
Gendalfs: aprēķinātājs burvis (Gredzenu pavēlnieka personības sērija)
Éovena: bezbailīga karotāja (Gredzenu pavēlnieka personības sērija)